Neuztraucieties, šis nav raksts par to, ka kāda banka tūlīt nespēs izmaksāt jūsu kontos esošo naudu un jāskrien uz bankomātiem.

Šis raksts būs par investīcijām. Pāris nedēļas atpakaļ aizgājām ar draugu pusdienās un apspriedām tēmu par finansiālo neatkarību un to, kur ieguldīt brīvos līdzekļus. Tas man lika atcerēties laiku, kad strādāju algotu darbu, maksāju sociālo un ienākuma nodokli un izmantoju visus iespējamos banku un apdrošināšanas uzņēmumu produktus – 3. pensiju līmeni, dzīvības apdrošināšanu, dažādas crowdinvesting platformas un domāju, ka esmu investors.

Šādu pašu stratēģiju ieteicu saviem ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām, ar kuriem komunicēju. Atliec daļu no algas, ieguldi banku produktos, saņem nodokļu atmaksas katru gadu un būsi izveidojis kapitālu savai pensijai. Kādu brīdi tas priekš manis strādāja, jo uzkrājumi pieauga un likās, ka prātīgi izmantoju nopelnīto naudu.

Aptuveni 2 gadus šādā veidā, aptuveni 30-40% no saviem ienākumiem, katru mēnesi veltīju, lai iemaksātu šajos finanšu produktos. Vienā brīdī sāku saprast, ka šis veids mani neaizvedīs līdz iecerētajam mērķim – finansiālai neatkarībai. Kāpēc?

Finansiālā neatkarība veidojas no naudas plūsmas, kuru veido aktīvi. Lielākā problēma, ka standarta finanšu pakalpojumi nenodrošina naudas plūsmu, bet apsola smieklīgi nelielu ienesīgumu pret to, ka nodod savu naudu viņu kontrolē uz noteiktu laika posmu. Principā sanāk, ka tu aizdod savu naudu par nelieliem procentiem, kurus tu nesaņem līdz termiņa beigām, kamēr banka vai apdrošināšanas sabiedrība izmanto tavu naudu, lai iegādātos citus finanšu produktus ar augstāku ienesīgumu.

Lielākā daļa šo produktu ir ar minimālo termiņu:

  • pensiju līmeņa iemaksas varēsi saņem no 55 gadu vecuma;
  • dzīvības apdrošināšanas produktu minimālais termiņš ir 5 gadi, lai saņemtu nodokļu atmaksas, bet pārsvarā cilvēki iegulda uz 15-25 gadiem, atkarībā no vecuma;
  • crowdfunding platformās aizdevumi ar ķīlu parasti ir sākot no 2 gadiem.

Tāpēc, savai naudai vienkārši netiec vairs klāt.

Beigās sanāk, ka dzīvo tāpat, kā citi no rokas mutē jeb no algas līdz algai, jo pārējo naudu ieliec finanšu produktos, kuriem netiec vairs klāt, kamēr neesi sirms.

GALVENAIS IEMESLS, KĀPĒC KĀDREIZ ES IEGULDĪJU ŠĀDĀ VEIDĀ IR TAS, KA NEZINĀJU ALTERNATĪVUS VEIDUS KĀ IEGULDĪT.

Bankas un citas finanšu iestādes investē ievērojamos naudas līdzekļus reklāmā, lai tevi pārliecinātu, ka tas ir prātigākais, ko darīt ar savu naudu. Ar tādiem saukļiem kā “pārdomāti ieguldījumi”, “uzkrāj un pelni procentus”, “kā nodrošināt pārtikušas vecumdienas?” utt.

Kas vēl man šķiet interesanti šiem produktiem, ka finanšu iestādei pēc būtības ir ļoti minimāla interese, lai tavs kapitāls augtu, jo lielākā daļa viņu komisijas ir pie investēšanas brīža (% no kapitāla), ikgadēja menedžēšanas komisija (% no tava kapitāla, nevis peļņas) un pie pārdošanas jeb naudas izņemšanas (% no kapitāla). Bieži vien klāt ir arī success fee, kas ir % no peļņas. Vienu vārdu sakot, tāpat kā tu pa mazumiņam katru mēnesi liec naudu iekšā, šie finanšu produkti pa mazimiņam ņem ārā. Lielāka interese ir piesaistīt jaunu kapitālu, nevis audzēt maksimāli iespējamo ienesīgumu.

Pats absurdākais šajā man liekas tieši “menedžēšanas” komisija. Kas nozīmē, ka neatkarīgi no tā vai finanšu produkts būs nopelnījis vai zaudējis naudu, tu par to samaksāsi ar daļu no sava kapitāla.

Šie ir divi galvenie iemesli, kāpēc naudu esmu pātraucis likt šāda veida produktos.

  • Neadekvātā cena par pakalpojumu (komisijas)
  • Iesaldēta nauda (kontroles pazaudēšana)

Vēl viens uzskats. Ka bankās, apdrošināšanas un finanšu sabiedrībās ir drošāk ieguldīt. Patiesībā lielākā daļa produktu, to ienesīguma un “drošība” ir atkarīga no kopējās tirgus situācijas. Tirgum iet labi, uzņēmumi pelna, tad arī finanšu produktiem iet labi, tiek maksāti obligāciju maksājumi, akciju vērtības aug utt. Tirgum iet slikti, tad arī produktam, kurā stāv tava nauda iet slikti. Tāpēc drošība visbiežāk ir tikai ilūzija.

AR ŠO ARĪ BEIDZU “VISS SLIKTI” SADAĻU UN TĀLĀK IR MANI PIEDĀVĀTAIS RISINĀJUMS CILVĒKAM, KAS VĒLAS VEIKT INVESTĪCIJAS.

 

1. Pārtrauc investēt nelielas summas un tā vietā izveido uzkrājumu vismaz 10 000 eur!

Turpmāk visu, kas ir zem šīs summas uzskati par iesaldēšānu, nevis investīcijām. (tā vietā, lai regulāri iesaldētu 100-1000 eur dažādos produktos, padomā kā audzēt savus ienākumus, lai ātrāk sakrātu kapitālu investīcijām).

Neskaitāmās reklāmās un sabiedrībā runā, ka jo ātrāk sāksi investēt, jo labāk un sāc ar mazumiņu. Tie visi nav nekas vairāk kā labi mārketinga saukļi, kurus sabiedrības daļa ir pārņēmusi un māca tālāk saviem paziņām.

Sākumā to ir grūti pieņemt, jo tas ir pretēji tam, ko saka un dara citi. Pat šķietami izglītoti cilvēki.

Tiekoties ar dažādiem uzņēmējiem esmu ievērojis, ka pārsvarā viņi neiegulda naudu daudz vietās un pa nelielām summām, bet tieši pretēji lielas naudas summas ļoti fokusēti, kādā konkrētā produktā, biznesā vai projektā.

2. Attīsti pacietību

Ir tāds termins, kā “aizturētā apmierināšana” (-no ang. val. delayed gratification).

Es pats kādreiz un liela daļa, kas vēl joprojām iegulda finanšu produktos to dara, nevis tāpēc, ka tas ir racionāli labākā alternatīva, kur audzēt savu kapitālu, bet lai iegūtu sajūtu, ka prātīgi izmanto savu naudu, sajūtu, ka esi investors, sajūtu, ka varbūt esi labāks nekā citi, kas visu naudu notērē, sajūtu, ka rūpējies par nākotni un vēl daudz citas sajūtas. Katram sava motivācija.

Šie finanšu produkti dod tev iespēju apmierināt vēlmi pēc šīm sajūtām, jo ir ļoti viegli to izdarīt. Tu vari sākt investēt no 10 eur/mēn vai pat mazāk.

Manuprāt, tieši tāpēc finanšu produkti ir tik pieprasīti, jo tie ļauj saņemt to sajūtu, ka esi veicis ko prātīgu ar savu naudu, bet realitātē, nekas vairāk par sajūtu tas arī nav.

Tāpēc, izvērtē iespēju audzēt savu pacietību un atlikt jeb aizturēt šīs sajūtas apmierināšanu uz laiku, kad būsi iekrājis pietiekamu summu, ar kuru veikt patiešām investīcijas, kas nes atdevi un finansiālu neatkarību.

3. Zelta likums – investē tajā, ko tu pārzini

Investīcijas nenozīmē tikai % maksājumi, īres ienākumi, dividendes un kapitāla pieaugums. Investīcijas var būt ļoti plašas.

Atbildi sev godīgi – ko tu patiešām zini par finanšu produktiem? 

Par to kā tie strādā? Kas ir kritēriji tam, lai tavs kapitāls augtu vai samazinātos?

Vai tu zini, kādi ir iespējamie riski? (tādi ir vienmēr) Pēc kādiem principiem tava nauda tiks ieguldīta? Kas ir cilvēks vai sistēma, kas izvietos tavu naudu?

Nezināšana ir lielākais risks ieguldījumos. Tieši tāpēc, aicinu sākumā investēt tikai lietās, kuras labi pārzini. Tiem nav jābūt finanšu produktiem.

Iespējams, ka tu strādā autosevisā, tad izpēti tirgu, cik maksā konkrēts auto modelis, cik maksā detaļas un labi pārzini darba izmaksas. Izpēti, kas ir pieprasīts.

Tu strādā juristu birojā un apkalpo dažādus uzņēmumus. Tu saproti, ka ir pieprasījums pēc gataviem SIA vai juridiskajām adresēm. Izveido vairākus SIA un pārdod tos klientiem.

Šādi piemēri var būt tūkstošiem, bet viena lieta, kas visiem būs kopīga ir tas, ka pārzinot konkrēto jomu, tu zini ar kādām problēmām var saskarties, cik cilvēki parasti maksā par preci/pakalpojumu. Ieguldi laiku, lai saprastu par ko cilvēki ir gatavi maksāt, izveido attiecības ar piegādātājiem, potenciālajiem kliemtiem.

Pārzinot savu jomu, tu sapratīsi, kas piešķir vērtību un kas nē. Kāda ir vērtība konkrētajai precei cilvēku acīs.

Man ir draugs, kas, piemēram, iegādājas starptautisku pasākumu biļetes. Viņš ir izpētījis, kāds ir pieprasījums pēc koncerta, spēles. Zin, kur iegādāties biļetes, dažreiz pirms publiski pieejams – rezervē, pērk vairumā un brīdī, kad ir vislielākais pieprasījums pārdod.

Ar šiem piemēriem es nevēlos aicināt sākt spekulēt, bet parādīt, ka ir alternatīvas. Kāds varētu teikt, ka šeit ir dažādi riski un var ieguldīto zaudēt. Jā, tā ir. Tieši tāpēc, pirms ieguldi naudu, ieguldi laiku, lai iegūtu zināšanas, izpētītu tirgu.

Lielākais risks ir nezināšana. Sāc ar zināšanām.

Tāpēc pirms veic jebkādus ieguldījumus, pajautā sev “Ko es zinu par šo tirgu, produktu, pircējiem, problēmām, vērtību?”

Tev nav jāriskē. Apzinies, kādi ir riski, cik liela ir varbūtība, ka viņi realizējas. Nekad neieguldi uz cerībām – cerot, ka sanāks, cerot, ka nopirks, cerot, ka sakritīs apstākļi. Labāk iegūsti informāciju un zināšanas. Pieņem lēmumus, balstoties uz tiem.

4. Kontrole

Kurš kontrolē tavu naudu? Kurš par to pieņem lēmumus? Kā interesēs tiek pieņemti lēmumi?

Ar naudu ir tāpat kā ar veselību. Tikai un vienīgi tu pats esi par to atbildīgs. Tāpat, kā neviens cits tavā vietā nevar sportot, tāpat pieņemt labāko lēmumu par finansēm. (arī lēmums uzticēt naudu kādam profesionālim, kas ar to rīkosies ir tavs lēmums)

Tieši tāpēc esmu pieņēmis sev, kā principu investēt tikai tur, kur es varu kontrolēt rezultātu un aktīvu, kuru iegādājos un galvenais, kāpēc izvēlējos izņemt naudu no finanšu produktiem, kurus nevaru kontrolēt.

Man ļoti patīk nekustamais īpašums, jo tas dod lielu kontroli pār investīciju. Tu kontrolē iegādes cenu, darījuma izmaksas, remonta procesu, apdares materiālus, tehnisko stāvokli, kādam īrniekam izīrēt, brīdi, kad pārdot aktīvu vai veikt uzlabojumus. Tu nosaki īres maksu, līguma nosacījumus. (lieta, kuru pārzinu)

Kādam citam lielāku kontroli dos kāds cits investīciju veids – savs bizness, prece vai produkts, kura tirgu pārzini, aizdevumi pret ķīlu.

Kontroli rada zināšanas, tāpēc vienmēr ievēro zelta likumu.

5. Have fun

Tas, kas man patīk šāda veida investīcijās ir tas, ka peļņu tu saņem šodien nevis pēc 20 vai 30 gadiem. Tas nozīmē, ka daļu vari ieguldīt tālāk, lai kapitāls aug un daļu izmantot, lai vienkārši izbaudītu augstāku dzīves komfortu.

TIEŠI BALANSS STARP DISCIPLĪNU NAUDAS IEGULDĪŠANĀ UN SAVA IEKŠĒJĀ BĒRNA IZKLAIDĒŠANĀ ĻAUJ SAGLABĀT INVESTĒŠANAS PARADUMU ILGTERMIŅĀ.

Katru reizi, kad investē un upurē citas savas vēlmes – ceļot, jauna mašīna utt, tu izmanto savu gribasspēku. Ilgstoši sevi atturot no tā, ko patiešām vēlies var iebraukt otrā grāvī, kad uzkrājumus izmanto, lai piepildītu nerealizētās vēlmes.

Tāpēc labs princips ir noteikt % daļu, kuru no gūtās peļņas izmantosi, lai vienkārši sevi izklaidētu. Sev esmu pieņēmis, kad no jebkuras investīciju projekta peļņas 10% ir sevis izklaidei. Aiziet uz kādu restorānu, nopirkt biļeti ceļojumam. Šādā veidā, gan tavs kapitāls aug un turpini investēt, gan dzīvo izklaidējot sevī esošo bērnu.

Es neieteiktu nevienam pieņemt manas domas kā absolūto patiesību. Es neesmu finanšu speciālists. Tikai dalos ar pārdomām. Katram ir savs ceļš, kā dzīvot, tāpēc skatieties uz to, kā uz vienu no alternatīviem skatiem tam, ko dara lielākā daļa un iespējams, kādam noder šis skats savā finansiālajā ceļā.