Reizi gadā veicu sevis inventarizāciju un sastādu mērķus nākamajam gadam. Gribēju padalīties, kā es to daru un varam apmainīties pieredzē.

Sāku es apskatot iepriekšējo gadu rakstīto un priecājos par to, kas ir izdevies un apzinos, kas nav izdevies. Šajā posmā izdalu divas lietas:

  • Pirmā – priecājos un izbaudu sasniegtos mērķus, kā arī nosvinu jebkuru progresu, pat ja mērķis nav 100% sasniegts;
  • Otrā – mēģinu saprast, lietas kas nav sasniegtas, tad KĀPĒC?
    Parasti ir divi iemesli- pārāk maz DARBĪBAS veiktas attiecīgā mērķa sasniegšanai vai sākumā uzstādītais mērķis, nav tas, ko patiešām esmu vēlējies.

Tālāk, es ņemu palīgā 3 lapas.
Pirmajā lapā es atbildu uz šiem jautājumiem:

  1. Kādu es gribu redzēt savu dzīvi?
    (vienkāršiem teikumiem, kā veidojot stāstu, visu kas nāk prātā)
  2. Kādu es gribu redzēt savu ikdienu?
  3. “Es zinu, kā…….”
    (un šeit es rakstu, to par ko es gribu zināt un nest pasaulei par 100%, jeb iekšējās vērtības)
  4. Kāds es gribu būt ar citiem savā dzīvē?
  5. Ko citi saka par mani, kad neesmu telpā?

Kāda izskatās mana dzīve pēc 2 gadiem? Kāda pēc 10 gadiem? Un kāda pēc 20 gadiem? Kāda ir mana dzīves nogale?

Otrā lapa:
Es atskatos uz pagājušo gadu un sadalu to kategorijās:

  • Fiziskais stāvoklis
  • Finansiālais stāvoklis
  • Pašpilveidošanās
  • Attiecības
  • Sociālie un garīgie mērķi

 

Katrā no kategorijām es sarakstu rezultātus, kurus esmu reāli sasniedzis, arī tad, ja nekas nav mainījies. Priekš manis svarīgi ir visu rakstīt ar cipariem. Ja ienākumi, tad cik EUR? Ja Svars, tad cik kg? utt.

Pēc tam, katrā kategorijā es atbildu uz jautājumu:
Ko esmu iemācījies?

Trešā lapa:
Deivids 2018. gada 31. decembrī
Ko esmu sasniedzis?

Lieku tās pašas kategorijas, kuras otrajā lapā un ļauju vaļu fantāzijai. Galvenais, neļaut savam prātam nobremzēt vai neļaut noticēt. 201. gadā liku 3x augstākus mērķus, nekā jebkad biju izpildījis, sākumā pats nevarēju saprast, kā tos realizēt, bet atskatoties uz šo gadu redzu, ka visi mērķi, kas bija prioritātes tika sasniegti. Galvenais priekš manis šajā procesā ir pacelt domāšanu lielākā mērogā, tāpēc šogad 2018. gada mērķi būs 5x lielāki.

Daži principi, kurus ievēroju sastādot mērķus:
1. Rezultāts ir tieši atkarīgs no manis
2. Mērķis mani motivē, jeb ir vērts to sasniegt, papūlēties
3. Pēc iespējas skaidrāks un konkrētāks (redzu, ka tos mērķus, kas nebija konkrēti ir sasniegti, bet tas nav tas, ko biju patiešām vēlējies, tāpēc īpaši lielu nozīmi šogad lieku uz konkrētību)
4. Rakstu teikumus vai mērķus tādā formā, it kā man jau tas būtu. Piemēram, “Mana neto vērtība ir…, Mans svars ir….”

Vēl viens princips:
Citiem stāstu tikai tos mērķus, kuriem esmu 100% noticējis un, kuru neviens, kas sūdzas par dzīvi, netic mērķu stādīšanai un vispār ir padevies, nevar ietekmēt manu domāšanu. Tos mērķus, kuriem esmu 100% noticējis pats, ar tiem dalos, lai būtu lielāka varbūtība, ka atrodu ceļu, kā to realizēt!

Tas, ko šogad vēlos pievienot šim sarakstam ir arī iespējamo ceļu plānošana katra mērķa virzienā, laika ieplānošana, darbību un cilvēku ar kuriem jāiepazīstas saraksts. Šo varētu nosaukt par “Kādi resursi man būs nepieciešami, lai realizētu nospraustos mērķus?” (Šogad esmu iemācījies, ka svarīga ir vide, apkārtējie apstākļi un pieejamie resursi, lai realizētu mērķus)

Pievienošu sarakstu ar lietām, kuras es vairs nedarīšu. (Šogad esmu iemācījies, ka tas iespējams ir pat svarīgāk par to, ko es darīšu)

Šogad izveidošu lielu, krāsainu, izdrukātu plakātu, kur savus mērķus katru dienu apskatīt ikdienā!

Šī nav nekāda universālā metode, bet skatos, ka man tas strādā un labprāt redzētu jūsu principus un metodes.